Arhitektoniskā (kultūrvēsturiskā) izpēte
Arhitektoniskā jeb kultūrvēsturiskā izpēte (vācu: Historisches Bauforschung, angļu: architectural research, arī building archaeology krievu: историко архитектурное исследование) – analītisks pētījums, kurā objektā vizuālā apsekojumā, uzmērījumos un zondāžās konstatējamās iezīmes tiek salīdzinātas ar objektu saistīto grafisko un vēsturisko dokumentāciju. Veicot vēstures avotu, morfoloģiskā materiāla un stratigrāfiskos atsegumos iegūto datu savietošanu, tiek nodrošināta objekta tektonisko un formālo aspektu integrēta analīze. Objektā veiktā izpēte ļauj papildināt arhīva materiālos iztrūkstošo un sniegt papildus ziņas par zudušo vēsturisko arhitektūru, novietni un būvniecības un pārbūves procesiem. Arhitektoniski māksliniecisko izpēti (AMI) veic, lai noskaidrotu vēsturisko ēku kultūrvēsturisko un māksliniecisko vērtību. Tālāk tiek pieņemts pamatots lēmums par objekta turpmāko attīstību, statusu un saglabāšanas risinājumiem. Arhitektoniski mākslinieciskās izpētes procesā:
  • Apkopo būvvēstures datus;
  • Iegūst līdz tam nezināmus datus par vēsturisko ēku;
  • Tiek sekmēta publicitāte;
  • Integrē vēsturisko ēku kultūrvidē.
  Arhitektoniskā izpēte kā objekta pētniecības metode veidojusies uz arheoloģiskās izpētes bāzes 19.gs. beigās Vācu Arheoloģijas institūta (Deutsches Archaeologisches Institut) organizētajos arheoloģiskajos izrakumos austrumos. Latvijā šādas pieejas aizsākumi meklējami 1950. / 1960. gadu mijā, kad par restaurējamo objektu izpēti veica vēsturnieki Augusts Malvess un Aleksandrs Jansons. Vēlāk objektu arhitektūras izpēti veica arhitekti Gunārs Jansons, Jurijs Vasiļjevs, Gunārs Zirnis, Gunārs Erdmanis u.c. 1982. gadā arhitekts Pēteris Blūms izveidoja arhitektūras izpētes grupu, kas SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” formā turpina pastāvēt joprojām. Izpēte veikta desmitos vēsturisku objektu, kā arī organizētas vairākas apkopojošas izstādes. Diemžēl pati izpētes metodika līdz pat šim laikam nav apkopota un tās teorētiskā bāze noformulēta fragmentāri. Šobrīd Latvijā vēsturiskās arhitektūras objektu pētniecībā dominē mākslas zinātnes pētnieciskās metodes. Tās parasti reducējas uz vēsturisko materiālu apkopojumu, un vēsuriskajos grafiskajos attēlos fiksētā un mūsdienu attēlos redzamā formāli stilistisko analīzi. Arī normatīvie akti sekmē formālu pieeju izpētes dokumentācijas sagatavošanai. Neskatoties uz to, arhitektoniskā izpēte kā kompleksa vēsturisku ēku dokumentēšanas un analīzes pieeja turpina pastāvēt un meklēt vietu Latvijas kultūrvidē. Šobrīt to veic privāts izpētes un projektēšanas biroji un atsevišķi pētnieki, kuri, līdztekus praktiskai darbībai, iespēju robežās risina arī metodoloģiskos un teorētiskos jautājumus. Svarīgi zināt, ka izpēte objektā nebeidzas ar zondāžām un to apkopojumu. Objekta iepazīšana turpinās būvniecības procesa laikā, kad atsedzot konstrukcijas, veicot komunikāciju izbūvi, pamatu pastiprināšanu, ailu izveidošanu u.c. ir iespēja apsekot līdz tam nezināmus elementus. Arhitektoniski māksliniecisko izpēti nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 474 ”Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” Saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 622. punktu: “Tiesības veikt arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju ir sertificētiem arhitektiem un mākslas zinātniekiem, kas ir kompetenti restaurācijā vai vēsturisku celtņu izpētē, kā arī projektēšanas birojam, kurā darbojas vismaz viens speciālists ar minēto kompetenci.” Artūrs Lapiņš, Latvijas Arhitektu savienības sertifikāts arhitekta praksei Nr.10-0758 Latvijas Amatniecības kameneras Restauratoru ģildes amata meistara prakses sertifikāts Nr. 15-1/1-38/2 : 1) Vēsturisko būvju ekspertīze, t.sk. tehnisko atzinumu sagatavošana, 2) arhitektoniski mākslinieciskās izpētes veikšana, 3) konservācijas – restaurācijas projektu un tehnisko risinājumu sagatavošana Arhitektoniski mākslinieciskās izpētes vecmeistars (Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kvalifikācijas apliecība) 2020. gada 19. jūnijs.

0 Comments

Atbildēt

Avatar placeholder

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *